Kas ir draudze

Kas ir draudze?

Draudze ir kas vairāk nekā cilvēki, kas svētdienās (vai dažreiz retāk) apmeklē dievkalpojumus. Draudze nav arī interešu klubiņš, kurā cilvēki sanāk kopā un apspriežas par sev interesējošām tēmām. Apustulis Pāvils par draudzi raksta, ka tā ir Kristus miesa (Rom.12:5; 1.Kor.12:12). Tiem, kas nav saskārušies ar Bībeles terminiem, šāds definējums šķiet dīvains. Tomēr, lai arī cik dīvaini neizklausītos, draudzes definīcija pauž nevis uzskatu, bet realitāti – draudze ir kaut kas daudz, vairāk nekā mēs varam ar savām cilvēciskajām acīm saskatīt. Tā ir mistērija – pats Dieva Dēls Jēzus ir tik dziļi saistīts ar draudzi, ka pats Sevi identificē ar to (Sk.Ap.d.9:4). Tādēļ varētu sacīt, ka draudze ir vienots „organisms” Jēzū Kristū.

 

Draudze ir arī uzdevuma veicēja! Cilvēkiem, kas apliecina ticību Trīsvienīgajam Dievam un mūsdienās pulcējas kopā dievnamos, ir sen, sen atpakaļ dots uzdevums. Par to mēs lasām Mateja evaņģēlija noslēgumā. „Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mt.20:18-20) Un savukārt Marka evaņģēlijā draudzes uzdevums ir izsacīts šādiem vārdiem: „Un Jēzus tiem sacīja: “Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.” (Mk.16:15-16) Šajās divās pieminētajās rakstu vietās varam ievērot, ka Jēzus draudzei uzdod šādu misiju – caur Vārdu un Sakramentiem[1] pasniegt Evaņģēliju[2] visai radībai.

 

Lai mūsu Smiltenes evaņģēliski luteriskā draudze spētu šo uzdevumu sekmīgi izpildīt, draudzē ir iedibinātas dažādas kalpošanas:

  • Draudzes mācītāja pamatuzdevumi ir Evaņģēlija sludināšana, mācīšana, Evaņģēlija izdalīšana caur sakramentiem, kā arī draudzes garīga vadīšana un visas draudzes dzīves pārraudzīšana.
  • Draudzes padomes uzdevums ir nodrošināt un sekmēt, lai Evaņģēlijs draudzē būtu pieejams visiem. – Tādējādi padomes un valdes darbs vairāk ir saistīts ar praktiskām lietām.
  • Svētdienas skola rūpējas, lai Evaņģēlija vēsts aizsniegtu mūsu bērnus.
  • Jauniešu grupas darbs tiek centrēts uz sadraudzību un Evaņģēlija pasniegšanu jauniešiem.
  • Diakonija ir Evaņģēlijs darbībā jeb labdarībā, īpaši sociālā jomās. Tā ir cerības, mierinājuma un atbalsta došana cilvēkiem, kas ir nonākuši kādās garīgās vai fiziskās vajadzībās. Bet visbiežāk tās kalpošana izpaužas ejot pie cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ vairs paši nevar atnākt uz baznīcu.
  • Draudzes ansambļa uzdevums ir Dieva slavēšana par to, ka mēs varam dzirdēt un klausīties Evaņģēliju. Tā ir Dieva teikšana par Viņa lielajiem darbiem visu cilvēku labā.
  • Baznīcas muzejs ir vēstures liecība, kā Evaņģēlija vēsts cauri gadu simtiem ir uzturēta mūsu draudzē.

 

Apustulis Pāvils mūs kā draudzi pamāca – „Ja nu ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, kāda sirsnība vai līdzcietība, tad piepildait manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi, ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”.       (Fil. 2:1-4)

[1] Par sakramentiem mēs saucam rituālus, kuri ir Dieva pavēlēti un kuriem ir pievienots žēlastības apsolījums. Saskaņā ar šo Luteriskajās ticības apliecībās atbalstīto sakramentu definīciju, mūsu baznīcā ir pieņemts runāt par trim sakramentiem: Svēto Kristību, Svēto Vakarēdienu un Grēksūdzi.

[2] Evaņģēlijs ir grēku piedošanas apsolījums, kuru mēs saņemam caur ticību, vienīgi Dieva žēlastības un Kristus nopelna dēļ.